Zinātniskā darbā tiek pētīta "Vieglā smēķešanas atmešanas" metode

Smēķēšana – izplatītākā sociālā problēma.

Kādēļ šāds skaļš apgalvojums? Tam ir vairāki iemesli. Kā pirmo minēšu faktu, ka smēķēšana ir pasaulē biežāk sastopamais nāves iemesls. Ik gadus smēķēšanas dēļ savu dzīvi saīsina vairāk kā miljards cilvēku.

Latvijā smēķē 37 % iedzīvotāji, smēķētāju skaits nemazinās. Smēķē vairāk jauniešu un bērnu, arī smēķējošo sieviešu skaits palielinās . Samazinoties iedzīvotāju labklājībai un palielinoties tabakas izstrādājumu cenai, galvenie cietēji ir mazturīgo smēķētāju bērni un līdzcilvēki.

Šajā darbā tiks analizēti smēķēšanas uzsākšanas iemesli, smēķēšanas atmešanas iespējas un sabiedriskās domas veidošana. Veidošana? Jā, tieši veidošana. Tikai Latvijā cigarešu iegādei smēķētāji tērē ap 400 miljoniem latu gadā. Daļa naudas tiek novirzīta tam, lai nesamazinātos pieprasījums un netiktu zaudēta peļņa. Tas ir tikai normāli, ja skatās no uzņēmēju puses. Diemžēl šī nauda ir pārāk liela. Tabakas ražotāju intereses tiek sasaistītas ar valsts un amatpersonu interesēm un sabiedrība vairs nesaprot kam ticēt, kas ir labs, kas derīgs, bet kas lieks un postošs.

Pirms 28 gadiem tika atklāta progresīva smēķēšanas atmešanas metodika. To atklāja kāds Lielbritānijas grāmatvedis – kaislīgs smēķētājs. Tika skaļi paziņots, ka pateicoties šai metodei, pasaule tiks atbrīvota no nikotīna atkarības. Metode tiešam darbojās ilgtermiņā. Tā kardināli atšķiras no citām metodēm. Tā ir ātra, lēta un vienkārša. Tomēr pats galvenais ir tas, ka rezultāti daudzreiz pārsniedz citas metodes. Tika veikti starptautiski atzīti pētījumi, kas apstiprināja metodes rezultātus un ilgtspējīgo palīdzību.

Pašlaik visās attīstītajās valstīs darbojās Klīnikas un Centri, kas izmanto šo metodiku. Metodika ir brīvi pieejama, tā ir aprakstīta grāmatās, to var noskatīties kā filmu vai klausīties  audio ierakstā. Balstoties uz šo metodiku, var organizēt profilaktiskos un izglītojošos pasākumus un panākt, ka smēķēšanas izplatība ievērojami samazinās. Ar šīm Klīnikām un Centriem ļoti rezultatīvi sadarbojās tie uzņēmēji, kuri sapratuši, ka nesmēķējošs darbinieks ir vērtīgāks par smēķējošu, un palīdz darbiniekiem atmest smēķēšanu. Diemžēl valsts iestāžu pretimnākšanas nav.

Varētu likties absurda situācija, kad atrasts līdzeklis, kas palīdz apturēt lielāko pāragrās nāves izraisītāju, bet to neatzīst. Lai to noskaidrotu Latvijas mērogā, vērsos pie Veselības veicināšanas valsts aģentūras, Stratēģiskā departamenta organizatoriski metodiskās nodaļas galvenā speciālista Jāņa Caunīša. Ielūdzu viņu uz sarunu, lai noskaidrotu Latvijas Allena Karra Centra izredzes iegūt Latvijas valsts atzītas smēķēšanas atmešanas metodikas statusu. Saruna izveidojās tieša, atklāta, draudzīga un korekta. Sarunas rezultātā sapratu galvenos šķēršļus. Caunīša kungs iepazinās ar Austrijas zinātnieku pētījumiem, kas apstiprina metodikas augsto efektivitāti, uzslavēja Centra aktivitātes un labos rezultātus, bet... Diemžēl šī metodika nevar tikt atzīta kā medicīniskā tehnoloģija !!! Pirmkārt - tā nav medicīniska, jo tajā netiek lietotas zāles un nav iesaistīti mediķi. Otrkārt – šī metode esot nepareiza pašos pamatos, jo tiekot noliegtas atzītas nikotīna atkarības ārstēšanas metodikas – nikotīna aizvietotāji, medikamenti, u.c.. Treškārt – ir Vispasaules Veselības organizācija, kura ir atzinusi noteiktas tehnoloģijas un metodikas, kas veido šīs organizācijas vadlīnijas. Metode, kas noliedz vispāratzīto nevar tikt atzīta.

Kam nepieciešama šāda atzīšana? Ja metodika ir valstiski atzīta, to drīkst pielietot ārstniecības iestādes. Mediķi drīkst ieteikt šo metodi kā derīgu un atzītu. Piemēram, grūtniecēm, kuras nespēj atmest smēķēšanu, tiktu ieteikts izlasīt smēķēšanas atmešanas grāmatu vai iepazīties ar metodi, noskatoties filmu. Ja tas nelīdzētu, šo sievieti varētu nosūtīt uz Alena Karra centru, kur palīdzētu viņai atmest smēķēšanu. Šī centra rīkoto semināru rezultātā vairāk kā 90% smēķētāju atmet smēķēšanu. Ja metodika tiktu atzīta, to varētu izmantot slimnīcās, cietumos, pansionātos, ka arī pielietot kā valstiski atzītu. Pagaidām neviens neapšauba metodes efektivitāti vai iespējamas perspektīvas, vienkārši tā nav atzīstama, jo kādam tas nav izdevīgi.

Turpmākā darbā tiks analizēts kam tas nav izdevīgi un kādēļ nav izdevīgi.